1.diena – Pārsteidzošs atklājums,  #5DienasDzimtasVesturei #Ciltskoki

Ja uzreiz zināju, par ko veidošu izaicinājuma stāstus, tad visgrūtākais izrādījās – izvēlēties, kuru no tiem piesaistīt katras dienas tēmai. Un tomēr – izvēli esmu veikusi.

Šodien – pārsteidzošu atklājumu virkne par Austru Rūtentāli.

Turpinot dzimtu izpēti, kādu dienu saņēmu lūgumu noskaidrot, kas noticis ar radinieci Austru, kura pirms 2. pasaules kara ar draugu vācieti pārcēlusies uz Vāciju. Diemžēl atbildi uz šo jautājumu saņēmu tikai 8 gadus pēc vaicātājas nāves… Bet par visu pēc kārtas.

Dzimtas arhīvā glabājas pastkarte, ko Austras māte Anna (dz. Avotiņa, 1880, Ļaudonas dr. Odzienā) 1911. gadā raksta no Maskavas savam brālim. No tās un pasta zīmoga redzams, ka viņa dzīvojusi un strādājusi kādā ģimenē Maskavas apkārtnē.

Nākamā ziņa parādās laikrakstā Jaunākās Ziņas (Nr.81, 09.04.1920), kur ķīlnieku un gūstekņu sarakstā, kas pieprasīti no Krievijas, minēti Rūtentāls Juris un Avotiņa Anna.

Latvijas Republikas laikā Juris Rūtentāls darbojies kā fotorūpnieks. 1923. gadā viņš ar līdzīpašniekiem nodibināja fotoplašu fabriku QALFA, kas pastāvēja līdz 1940. gadam.

Latwijas Sargs 1929. gada 29. aprīlī raksta: “Komisija nolēma piešķirt M. Buzleram par „Rekords” foto-papīriem un platēm un J. Rotentalam par „Pinochrom” foto-platēm augstāko godalgu — zelta medali. Žūrijas komisija ar gandarījumu atzīmēja fotorūpniecības attīstīšanos.”

1928.gada Annas Rūtentāls pases norakstā redzams, ka Austra Rūtentāls dzimusi 1920. gada 2. aprīlī Maskavā.

Savukārt 1933. gada paziņojums liecina, ka Juris un Anna Rūtentāli noslēguši laulības līgumu, ar kuru atcēluši laulāto mantas kopību. Kas notika viņu starpā, nav zināms, taču 1936. gadā Anna Ļaudonā izdara pašnāvību, atstājot zīmīti, ka “visa viņas dzīve ir sagrauta”. Austrai ir 16 gadi! Cik saprotu, viņa turpinājusi dzīvot ar savu mātes māsu Rīgā.

1940.gadā Rūtentāla fotouzņēmuma mantas – fotoplašu mašīna, stikliņi, ventilators, mēbeles u.c. – tiek pārdotas izsolēs.

Dzimtā par šo visu zināja fragmentāri. Tika runāts par Austru, taču viņas liktenis palika neatklāts, par māti nerunāja. Ģimenes arhīvā saglabājušās vairākas Austras fotogrāfijas, kā arī kāzu piemiņas pastkarte no 1942. gada 31. oktobra.

Tikai 2022. gadā, atkārtoti ievadot viņas vārdu un uzvārdu MyHeritage, noskaidroju, ka Austra mirusi 1999. gadā Dānijā. Izpētot kāzu foto, secināju, ka kāzas notikušas Hamburgā, bet dāņu pētnieku palīdzība ļāva noskaidrot vēl ko – 1946. gadā Austrai dzimusi meita Renāte, kuru viņa atdevusi audzināšanā dāņu ģimenei. Tēvs - Smid Otto Paul Albert Olsson. Austrai nav bijuši brāļi un māsas, arī Renāte ir viena pati.

Skumjš stāsts. Ir pilnīgi skaidrs – Austras dzīves izvēles ietekmēja mātes liktenis, bet daļa notikumu mums joprojām nav zināmi…