1.diena – Pārsteidzošs atklājums,
#5DienasDzimtasVesturei #Ciltskoki
Ja uzreiz zināju, par ko veidošu izaicinājuma stāstus, tad
visgrūtākais izrādījās – izvēlēties, kuru no tiem piesaistīt katras dienas
tēmai. Un tomēr – izvēli esmu veikusi.
Šodien – pārsteidzošu atklājumu virkne par Austru
Rūtentāli.
Turpinot dzimtu izpēti, kādu dienu saņēmu lūgumu noskaidrot,
kas noticis ar radinieci Austru, kura pirms 2. pasaules kara ar draugu vācieti
pārcēlusies uz Vāciju. Diemžēl atbildi uz šo jautājumu saņēmu tikai 8 gadus pēc
vaicātājas nāves… Bet par visu pēc kārtas.
Dzimtas arhīvā glabājas pastkarte, ko Austras māte Anna (dz.
Avotiņa, 1880, Ļaudonas dr. Odzienā) 1911. gadā raksta no Maskavas savam
brālim. No tās un pasta zīmoga redzams, ka viņa dzīvojusi un strādājusi kādā
ģimenē Maskavas apkārtnē.
Nākamā ziņa parādās laikrakstā Jaunākās Ziņas (Nr.81,
09.04.1920), kur ķīlnieku un gūstekņu sarakstā, kas pieprasīti no
Krievijas, minēti Rūtentāls Juris un Avotiņa Anna.
Latvijas Republikas laikā Juris Rūtentāls darbojies kā
fotorūpnieks. 1923. gadā viņš ar līdzīpašniekiem nodibināja fotoplašu
fabriku QALFA, kas pastāvēja līdz 1940. gadam.
Latwijas Sargs 1929. gada 29. aprīlī raksta: “Komisija
nolēma piešķirt M. Buzleram par „Rekords” foto-papīriem un platēm un J.
Rotentalam par „Pinochrom” foto-platēm augstāko godalgu — zelta medali. Žūrijas
komisija ar gandarījumu atzīmēja fotorūpniecības attīstīšanos.”
1928.gada Annas Rūtentāls pases norakstā redzams, ka
Austra Rūtentāls dzimusi 1920. gada 2. aprīlī Maskavā.
Savukārt 1933. gada paziņojums liecina, ka Juris un
Anna Rūtentāli noslēguši laulības līgumu, ar kuru atcēluši laulāto mantas
kopību. Kas notika viņu starpā, nav zināms, taču 1936. gadā Anna Ļaudonā izdara
pašnāvību, atstājot zīmīti, ka “visa viņas dzīve ir sagrauta”. Austrai ir 16
gadi! Cik saprotu, viņa turpinājusi dzīvot ar savu mātes māsu Rīgā.
1940.gadā Rūtentāla fotouzņēmuma mantas – fotoplašu
mašīna, stikliņi, ventilators, mēbeles u.c. – tiek pārdotas izsolēs.
Dzimtā par šo visu zināja fragmentāri. Tika runāts par
Austru, taču viņas liktenis palika neatklāts, par māti nerunāja. Ģimenes arhīvā
saglabājušās vairākas Austras fotogrāfijas, kā arī kāzu piemiņas pastkarte no 1942.
gada 31. oktobra.
Tikai 2022. gadā, atkārtoti ievadot viņas vārdu un uzvārdu MyHeritage,
noskaidroju, ka Austra mirusi 1999. gadā Dānijā. Izpētot kāzu foto,
secināju, ka kāzas notikušas Hamburgā, bet dāņu pētnieku palīdzība ļāva
noskaidrot vēl ko – 1946. gadā Austrai dzimusi meita Renāte, kuru viņa atdevusi
audzināšanā dāņu ģimenei. Tēvs - Smid Otto Paul Albert Olsson. Austrai
nav bijuši brāļi un māsas, arī Renāte ir viena pati.
Skumjš stāsts. Ir pilnīgi skaidrs – Austras dzīves izvēles
ietekmēja mātes liktenis, bet daļa notikumu mums joprojām nav zināmi…
Avotiņu dzimta Ļaudonas dr. Odzienas muižas Kalnarēķos. Pirms 1911.gada 
.jpg)
