Personība manā dzimtā 2026

Šodien es vēlos pastāstīt par kādu cilvēku no vīra dzimtas, kura dzīvesgājums ir spogulis visam sarežģītajam un traģiskajam 20. gadsimta Latvijas vēstures posmam.

Viņa vārds ir Alfrēds Augusts Plūdums (dzimis Peršteins). Dzimis Krustpilī, bet viņa aktīvākās dzīves un darba gaitas aizritēja Daugavpilī. Par viņa esamību uzzināju no periodikas, kur plaši atspoguļota viņa darbība

Starpkaru Latvijā viņš bija izcila un daudzpusīga sporta personība, kuras vārds skanēja gan Latgalē, gan visā valstī. Alfrēds bija reti sastopams, universāls atlēts, kurš vienlīdz spoži un augstvērtīgi startēja divos krasi atšķirīgos sporta veidos:

Vieglatlētikā: Viņa pamatdisciplīna bija vidējo distanču skriešana, uzrādot lieliskus rezultātus — 1500 m distanci veicot 4:16 sekundēs, 400 m — 52,9 sekundēs un 800 m noskrienot ar laiku 2:00,2.

Ziemas sportā: Ziemā viņš āva kājās daiļslidotāja apavus, kļūstot par Latvijas meistarsacīkšu 2. vietas ieguvēju pāru slidojumā.

Taču viņa devums sniedzās krietni tālāk par personīgajiem rekordiem. Alfrēds bija patiess Daugavpils sporta dzīves dzinējspēks un organizators. Vadot Dzelzceļu aizsargu pulka sporta kluba Daugavpils nodaļu, viņš koordinēja sporta sekciju darbu, sacensību norisi un rūpējās par jaunatnes fizisko audzināšanu. Viņa nopelnus plaši atzīmēja arī tā laika prese — laikrakstā „Latgales Vēstnesis” (1938) un žurnālā „Fiziskā kultūra un sports” (1940) viņš tika raksturots kā viens no ievērojamākajiem reģiona sporta veicinātājiem, liels diplomāts un savas lietas pratējs.

1940.gada pavasarī, sekojot valsts aicinājumam, Alfrēds ar ģimeni nomainīja dzimto uzvārdu Peršteins pret latvisko Plūdums. Taču vēstures rats pagriezās ar nežēlīgu spēku. Uzvārda maiņa neatsvabināja no likteņa, kas skāra Latvijas patriotus.

Alfrēda mājās Daugavpilī, Februāra ielā, valdīja silta un rosīga ģimenes dzīve: sieva Ella un divi mazi bērni — piecgadīgā meitiņa Benita un dēliņš Kārlis, kuram deportācijas brīdī bija tikai daži mēneši.

1941.gada 14. jūnija rīts visu sagrieza kājām gaisā. Okupācijas režīms mērķtiecīgi vērsās pret Latvijas pilsonisko eliti — vīriem, kuri bija aktīvi aizsargi un sabiedriskie darbinieki. Alfrēdu atdalīja no ģimenes un izsūtīja uz ziemeļiem — uz Vjatlagu. Tur, smagajos nometnes apstākļos, viņa mūžs aprāvās 1943. gada 10. maijā, kad viņam bija tikai 40 gadu.

Aiz katra arhīvu ieraksta un preses rindas ir dzīvs cilvēks, kura piemiņu mums ir pienākums sargāt.