Saviļņojošs brīdis pētniecībā

5.diena – Saviļņojošs brīdis pētniecībā #5DienasDzimtasVesturei #Ciltskoki

Pēdējais ieraksts šajā izaicinājumā. Rakstu to ar dalītām sajūtām, jo šīs piecas dienas bija brīnišķīgs atskats uz saviem nozīmīgākajiem atklājumiem. Šoreiz dalījos tikai ar dažiem spilgtākajiem — bet zināms, ka katram pētniekam atvilktnē glabājas vēl desmitiem stāstu, kas tikai gaida savu brīdi.

Ikvienam dzimtas pētniekam ir tie īpašie mirkļi, kuros sirds sāk sisties straujāk — kad pēkšņi saproti: Esmu atradis kaut ko īstu. Dzīvu. Daļu no sevis,

Mans pirmais patiesais saviļņojums nāca brīdī, kad atradu ierakstu par savu vecvecvecāku — Dāvja Zābaka (1830–1892) un Minnas Godavīrs (dz. 1849–?) — laulībām 1875. gadā Bērzaunes pareizticīgo baznīcā. Tā man bija kā loga atvēršana uz pagātni — pēkšņi dzimta ieguva kontūras, sejas, stāstu.

Spilgti atceros 2010. gadu, kad ar milzu sajūsmu šo atradumu rādīju mājiniekiem. Visi bija pārsteigti, ka iespējams atrast tik senu dokumentu. Izdrukāts tas izskatījās gluži kā īsta laulību apliecība — toreiz sajutos kā būtu atradusi sen glabātu noslēpumu. Šodien, protams, zinu, ka tas ir pavisam parasts pareizticīgo draudzes pirmslaulību aptaujas dokuments, taču tā nozīmīgumu tas nemazina — tie pirmie soļi vienmēr paliek īpaši.

Man ļoti paveicās — ģimenes arhīvā bija saglabājušies daži dokumenti par 20.gs. sākumā dzīvojušajiem vecvecākiem. Tie kļuva par manu pirmo atspēriena punktu, aizvedot tieši līdz baznīcgrāmatām, digitalizētiem ierakstiem un neskaitāmām stundām pie datora, kur katra atrastā rindiņa bija kā maza mozaīkas daļa lielajā dzimtas stāstā.

Toreiz internetā vēl nebija pieejami 1935. gada tautas skaitīšanas un 1941. gada iedzīvotāju reģistri — tos skatīju tikai pēc pāris gadiem, dodoties uz arhīvu. Tā bija cita pētniecības pasaule: mapes, papīri, klusinātas sarunas, lapu sausais čuksts un satraukums brīdī, kad atver dokumentu un zini — tur ir tava ģimene. Katrs atradums bija kā maza, personiska uzvara.

Un, kaut šodien daļa iespēju atkal kļūst ierobežotākas, datu regulas dēļ, man šķiet — mēs vienkārši atgriežamies pie pētniecības būtības: pacietības, iedziļināšanās un prieka par katru jaunu stāstu. Jo dzimtas vēsture nav tikai fakti un datumi — tā ir sajūta, ka, izprotot pagātni, mēs soli pa solim iepazīstam paši sevi.

Izmeklēšana priekš laulāšanas

Zābaku dzimta - pirmssākumi

Zābaku dzimta