Kad skatos uz savas dzimtas pētniecības pieredzi, redzu, ka notikumi attīstās un cilvēki satiekas… kustība notiek pa spirāli, augšup.
Pirmo reizi to pamanīju, pētot sava vectēva vecmammas Minnas Zābakas (dz. Godavīrs) dzīvi. Dzimusi Lazdonas muižā, viņas māte nāca no Bērzaunes. Agri kļuvusi bārene, pārcēlusies no Gatartas uz Skujeni, tad Lauteri. Apprecējusi manu vecvecvectēvu Dāvi Zābaku, arī bāreni. Loks noslēdzies…
Pētot sava tēva senčus 1895. gada tautas skaitīšanā Kupravā, atradu vīra radus, kuri 19. gadsimta vidū pārcēlušies uz Balvu pusi… Nākamais spirāles loks…
Katrs no šiem spirāles lokiem nav tikai nejaušība – tos apliecina dokumentāri pierādījumi. Strādājot ar baznīcu grāmatām un muižu dvēseļu revīzijām, parādās precīza ģeogrāfiskā karte: no Bērzaunes līdz Kupravai. Pētniecībā visvairāk saista tieši šis moments – kad sausi arhīva dati pēkšņi savienojas ar reālās dzīves ceļiem un vietu atmiņu.
Spirāle turpinās – mana mamma mācījusies Bērzaunes pamatskolā. Tajā pašā, kur 20. gadsimta sākumā, pirms Pirmā pasaules kara, strādājis mana vīra vecvectēva brālis Pēteris Avotiņš…
Un atkal spirāle augšup… Esmu atgriezusies Madonas pusē un turpinu pētīt savus senčus, soli pa solim atklājot jaunus dokumentārus apstiprinājumus mūsu dzimtu krustpunktiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru